Kā iegūt zeltu no datora detaļām

Darbnīca, Komponentes — 2010. gada 26. Aug., 20:19 — autors: Wallaby

Visi cilvēki zin, ka zelts (ķīmiskais simbols Au) tiek izmantots juvelieru izstrādājumos. Tomēr ne visi zin, ka tāpat tas tiek izmantots arī elektronikā (tai skaitā arī datoru komponentēs) dēļ tā lieliskās siltum- un elektrovadītspējas, noturības pret oksidēšanos (tātad rūsas parādīšanos) un stabilitātes. Datorindustrija katru gadu izlieto kopā vairākus simtus tonnu šo metālu (2003. gadā, piemēram, tās bija 318 tonnas).

Šis dārgmetāls ir atrodams praktiski visās datorkomponentēs – procesoros, mātesplatēs, dažnedažādās paplašinājumu kartēs, operatīvās atmiņas moduļos utt. Protams, katrā detaļā zelts ir mikroskopiskā daudzumā. Tomēr zelta cenas kāpj, tādēļ arvien ekonomiski izdevīgāk sāk palikt zelta iegūšana no vecām komponentēm, nekā iegūt to no jauna. Tieši tādēļ parādās arvien vairāk specializētas kompānijas, kas tieši ar to nodarbojas.

Šodien mēs aplūkosim, kā var iegūt zeltu no mātesplatēm pašu spēkiem. Lūgums ņemt vērā, ka procesā izmantotās ķimikālijas ir ļoti bīstamas, it īpaši demonstrētajās koncentrācijās. Tādēļ nekādā gadījumā neiesakām atkārtot šo procesu mājas apstākļos.

Zelts ir daudzos datora sistēmplates elementos: IDE savienojumos, PCI Express pieslēgumvietās, PCI, AGP, ISA un citās ligzdās, pārslēgu, procesoru un operatīvo atmiņu kontaktvietās.

Visas šīs savienojuma vietas visbiežāk ir pārklātas ar plānu zelta kārtiņu dažu mikronu biezumā.

Pirmais mūsu eksperimenta posms ir visu šo kontaktu un ligzdu noņemšanā. Šim darbam būs nepieciešamas plakanknaibles, asknaibles un skrūvgrieži, kā arī kāds laika strēķītis.

Lai veiktu eksperimentu, ir nepieciešams diezgan liels kontaktu daudzums – minimums ir tieši tik, cik var izraustīt no mūsu „donora” mātesplates.

Tāpat ir nepieciešami ķīmiskie reaktīvi un instrumenti.

Lai iegūtu dažus mikrogramus zelta, kas atrodas uz kontaktiem, mums būs nepieciešama elektrolīzes vannīte. Šajā vannītē ir ielieta 95% koncentrēta sērskābe. Katods ir izgatavots no svina, anods – no vara. Kontakti (izejvielas) tiek pieslēgti pie anoda, kurš ērtības labad ir izveidots kausiņa formā.

Kad mēs laižam caur vannīti elektrisko strāvu, (šoreiz tika izmantota parastā auto akumulatoru uzlādēšanas ierīce), varš uz anoda (un uz kontaktiem) izšķīst un nogulsnējas uz svina katoda. Zelts, savukārt, jau vairs nepiesaistīts varam, veido nogulsnes vannītes dibenā. Jāpiezīmē, ka šī procesa laikā temperatūra vannītē strauji paaugstinās.

Pēc tam, kad zelts ir atdalīts no kontaktiem, šķidrumam ir jāļauj nostāvēties. Pēc tam ir jāatbrīvojas no pēc iespējas vairāk sērskābes. Un tikai tad var ķerties klāt nogulsnēm elektrolīzes trauka dibenā.

Esiet uzmanīgi un vienmēr nolejiet skābi ūdenī, nevis otrādi! Ja jūs kļūdīsieties, tad pirmās ūdens lāses, kas saskarsies ar sērskābi momentāli iztvaikos, bet kopā ar šo procesu var izšļakstīties arī skābe. Uz drēbēm, uz ādas, acīs…

Tagad mēs esam ieguvuši sērskābes, dažādu metālu (ieskaitot zeltu) un atlikumu šķīdumu, ko ir nepieciešams izfiltrēt. Kāpēc nefiltrēt sērskābi pa tiešo, bez tās atšķaidīšanas? Vienkārši tādēļ, ka papīra filtri nespēs pretoties koncentrētai sērskābei un nevis ko izfiltrēs, bet paši izšķīdīs.

Pēc šķidruma noliešanas filtrā paliks dažādu metālu un nogulšņu maisījums. Tagad to visu ir nepieciešams izšķīdināt 35% sālsskābes un 5% hlora balinātāja (nātrija hipohlorīts) maisījumā, ar proporcijām 2:1.

2 HCl + NaClO -> Cl₂ + NaCl + H₂O

Esiet uzmanīgi! Šī reakcija ir eksotermiska un tās rezultātā izdalās hlors, ļoti bīstama gāze. Ja kas, hlors tika izmantots Pirmajā pasaules karā kā ķīmiskais ierocis.

Patiesībā, tieši hloru, kas izdalās sajaucot sālsskābi un hlora balinātāju, mēs izmantosim lai izšķīdinātu zeltu un iegūtu zelta (III) hlorīdu.

2 Au + 3 Cl₂ -> 2 AuCl₃

Tagad var veikt filtrāciju vēl vienu reizi. Filtrs aizturēs visus piejaukumus, izņemot zelta III hlorīda šķīdumu.

Lai iegūtu zeltu metāla izskatā, mums tas ir jānogulsnē šķīdumā. Šim mērķim ir nepieciešams izmantot pulverveidīgu nātrija metabisulfītu. Sajaucot to ar ūdeni, mēs iegūstam nātrija bisulfītu.

Na₂S₂O₅ + H₂O –> 2 NaHSO₃

Tieši nātrija bisulfīts ļaus zeltam nogulsnēties.

3 NaHSO₃ + 2 AuCl₃ + 3 H₂O –> 3 NaHSO₄ + 6 HCl + 2 Au

Jāļauj šķīdumam nostāvēties, kā rezultātā pēc kāda laika mēs iegūsim pelēku pulveri laboratorijas kolbas dibenā. Nepazaudējiet ne kripatiņu – tas arī ir īstais zelts!

Tagad tikai jāizšķīdina pulveris tīģelī.

Zelta kušanas temperatūra ir 1064° C, tā ka būs nepieciešams propāna gāzes deglis.

Un rezultātā ir iegūta zelta lodīte!

Vai var šo procesu nosaukt par ekonomiski izdevīgu? Noteikti nē. Šādam procesam ir jēga tikai rūpnieciskos mērogos. Šī zelta skrots pēc mūsdienu cenām maksā divus–trīs dolārus. Kas, protams, ir daudz mazāk, nekā maksā izmantotās ķimikālijas. Godīgi sakot, kompānijas, kas šādi iegūst zeltu, izmanto nedaudz citas tehnoloģijas un ķimikālijas, kas ir vēl daudz bīstamākas. Tomēr piekrītiet, vienalga ir interesanti zināt, ka arī jebkurš var iegūt zeltu no datora komponentēm mājas apstākļos.

Avots: tomshardware.com

Atslēgvārdi: elektrolīze ķīmija ķimikālijas komponentes kontakti zelta iegūšana zelts