- DreamPlug – kontaktligzdā iebūvēts minidators Hi-Tech, PC sistēmasJune 2, 2011
- iBUYPOWER izlaiž no laboratorijas monstrozo himeru PC sistēmasFebruary 11, 2011
- Jauni barošanas bloki no OCZ Hi-Tech, KomponentesFebruary 7, 2011
Sun Tattoo casemod
Autors: Wallaby
Šoreiz pastāstīšu par savu pirmo modu. Toreiz, pirms kādiem pieciem gadiem, tas likās diezgan liels sasniegums. Tagad, protams, jau ir cits skatu punkts, bet jebkurā gadījumā pirmo modu nevar aizmirst – pirmās kļūdas, pirmie atklājumi, pirmā pieredze un pirmās idejas. Tas viss ir kā akmenī iegravēts. Būtībā droši vien tas arī bija noteicošais turpmāko modu izvēlē un tehnoloģijā. Bet nu visu pēc kārtas.
Pirmais korpusa moddings man bija tāds pats, kā 95% visu modderu – caurums keisa sienā un daudz un dažādas gaismas tā iekšpusē. Kādēļ tieši nolēmu taisīt modu pat neatceros – sēdēju, sērfoju pa internetu, un te pēkšņi – bāc! – ir jātaisa caurums. Un viss, izlemts. Ko arī uzreiz sāku realizēt.
Vispirms bija jāizdomā, kādu gribu caurumu. Viens man bija gan skaidrs – sakarā ar to, ka citiem parasti ventilators bija blakus stiklam, biju izlēmis, ka man noteikti ventilators būs tieši stiklā iekšā. Tātad caurumam bija jābūt ar vairāk vai mazāk apaļu vidu. Tātad apaļš vidus un stari… iegāju googlē un ierakstīju “sun tattoo” – meklēt attēlus. Un te viņš bija! Pats pirmais, kas uzreiz izleca, bija ķeltu stilā stilizēta saulīte. Man patika un tika nolemts, ka zīmējums būs tieši šāds. Nu, cik tas normāli ir iespējams.

Nākošais darbs, protams – pats caurums. tā process mani kārtīgi aplauza, biju aizņemts ar seksu ar keisa sānu, tādēļ par šo posmu bilžu prakstiski nav. Problēmas izrādījās sekojošas:
Pirmais: ar figūrzāģi nemaz nevar tā vienkārši ņemt un zāģēt ārā šādu figūru. Mazais zāģītis, kaut arī ir mazs, nevar pagriezties – metāls traucē zāģīša aizmugurējai daļai aiziet pretējā virzienā, nekā ir jāzāģē. Salīdzinoši – ja automašīna pagriežas uz vienu pusi, lai vai kā – vairāk vai mazāk aizmugure aiziet PRETĒJĀ virzienā. Tātad ar zāģīti zāģēt straujus pagriezienus nevarēja. To es atrisināju, ar urbi izurbjot pagriezienos daudz caurumus.
Otrais: Urbjot ar urbi, uzradās nākošā problēma – kaut arī zem metāla bija palikts apakšā materiāls, urbis nedaudz ielieca metālu – tas lika urbt tik lēnu, ka palika neinteresanti. Bet vienalga pēc tam viss bija jāapzāģē ar zāģīti (ja negribējās čakarēties ar vīli – daudz čakarēties).
Trešais: trešā (un pēdējā) problēma “izpeldēja” jau iepriekšējo darbu gaitā, bet uzskatāmi bija redzama, kad caurums bija pabeigts – visa virsma bija saskrāpēta. Pavisam un galīgi. Tagad jau zinu, ka pat viena mikroskopiska skaidiņa var sabojāt visu neatgriezeniski, bet toreiz tas bija šausmīgs atklājums.

Neko darīt – slīpēju un apaļoju maliņas…

…un pēc tam slīpēju, līdzināju un pucēju nost veco krāsu.

Pēc tam nācās pirkt gruntskrāsu, melno krāsu un laku. Tas viss protams sadārdzināja projektu, bet tas viss tieši tāpat sniedza tādu pieredzi, ko par naudu nekad nenopirksi. Tātad gruntējam, krāsojam.

Un vēlreiz: uzpulējam, krāsojam un lakojam. Rezultāts lielisks. Tomēr atceros, ka bija brīdis, kad gribēju visu jau pamest – ieraugot pirmās švīkas, ko bija krāsā atstājis figūrzāģis. Bet neko – tiku pāri. Viss Ok, braucam tālāk.


Stiklu pasūtīju jau pēc tam, kad biju beidzis mocīties ar sānu. Jo līdz pat krāsošanas beigām nebiju ne par ko pārliecināts. Mūsdienās (arī pirms pieciem gadiem) stiklu ar caurumiem pasūtīt nav problēma – vienu dienu pa faksu aizsūti rasējumu, otrā dienā jau stikls ir gatavs.



Tālāk līmēšana. Izrādās, ka pēc korpusa sāna sazāģēšanas tas sāka uzvesties nevis kā stingra metāla sāns, bet kā papīra lapa – materiāls ir un paliek tomēr skārds, kuru kopā satur sānu ieloces. Nu lūk. Tādēļ palika skaidrs, ka ar vienkāršu stikla pielīmēšanu pa stūriem nepietiks – nācās līmēt klāt pa visu virsmu. Šim nolūkam tika izmantota celtniecības plānā (0,65 mm) divpusējā līmlenta.








Pēc tam stiklu virsū, kādu laiku piespiestu – un nu vairs gribēdams to nost nedabūsi! Tas arī viss, sāns bija gatavs.


Tālāk gatavās moda bildes, lampiņu ielikšanas process gan tika nofotogrāfēts, bet bildes kaut kur pačabēja. Un tas arī nebija toreiz tik svarīgi, galvenais uzdevums man toreiz bija caurums un es to biju paveicis. Jutos nejēgā lepns un jau nākošajā dienā sāku kalt citu modu plānus. Tā tas viss sākās…






Ietvīto
RSS
draugiem
Sekoman
Komentāru vēl nav - esi pirmais!